Tātad 1809.gadā pieņemtajā konstitūcijā kā Zviedrijas valsts valdīšanas forma tika noteikta konsticionāla monarhija. 1809.gada konstitūcija bija spēkā līdz 1975.gadam, līdz tās nomaiņai tā bija otra vecākā spēkā esošā konstitūcija pasaulē.
Laikā no 1866. – 1867.gadam tika veiktas vairākas un ļoti nozīmīgas izmaiņas konstitūcijā, piemēram, vārda „karalis” vietā tika saprasts „kabinets”. Laikā no 1921. – 1971.gadam sievietēm tika piešķirtas vispārējās vēlēšanu tiesības. 1974.gadā tiak pieņemts jaunais konsticionālais likums, konstitūcijas akts, kurā tika iestrādāta arī atsevišķa nodaļa par cilvēka tiesībām un brīvībām, bet konstitūcijas forma mainīta netika. Šobrīd spēkā esošais Preses brīvības akts nosaka galvenos runas brīvības principus un brīvu piekļuvi publiskajiem dokumentiem. Runas brīvības akts tika pieņemts, lai papildinātu Preses brīvības aktā noteiktās normas un tās piemērotu arī uz citiem informācijas veidiem.
…
