Uztvere, atmiņa, domāšana, temperaments, to nozīme psiholoģijā

Savā darbā apskatīšu trīs psihiskos procesus, kuri savstarpēji ir saistīti. Šie procesi ir uztvere, atmiņa un domāšana. Kā jau zināms, ka priekšmets tiek uztverts tikai tad, ja tas ir apjēgts. Šī likumsakarība nosaka uztveres saistību ar atmiņu un domāšanu.

Šinī nodaļā vairāk balstīšos uz geštalpsiholoģijas apgalvojumiem, jo viens no šī virziena pamatlicējiem- M.Vertheimers (1880-1943) analizējot FJ-fenomenu (A.Vorobjovs, Psiholoģijas pamati, R., 1996., 22.lpp.) nonāca pie secinājuma, ka, lai gan acs uztver atsevišķas gaismas svītras, noteiktā laika brīdī tas apziņā atspoguļojas kā vienots tēls un pēc šī secinājuma turpmākie pētījumi tika vērsti uztveres pētīšanai. Šīs nodaļas mērķis ir izprast uztveres īpašības, tās darbības likumsakarības. Saprast uztveres nozīmību cilvēka dzīvē.
Uztvere ir priekšmetu ,parādību, situāciju un notikumu veseluma (viengabalainības)atspoguļojums apziņā ,kas nenotiek ar tiešu to iedarbību uz sajūtu orgāniem .
Uztvere ir atkarīga no sajūtu mijattiecībām, kuras savukārt ir atkarīgas no sakarībām un attiecībām starp dažādām īpašībām un to sastāvdaļām, kas ietilpst priekšmeta vai parādības sastāvā.
1.Uztveres process noris sakarībā ar citiem personības psihiskiem procesiem:
a)ar domāšanu,
b)ar runu,
c)ar jūtām,
d)ar gribu.
Uztveres pilnības un precizitātes pakāpe ir atkarīga no cilvēku sabiedriskās prakses un dzīves pieredzes.
Uztverei ir raksturīga viengabalainība.Geštalpsiholoģija uztveres viengabalainību izskaidro ar cilvēka “gara” īpašībām, ar tām it kā sākotnēji piemītošām viengabalainām psihiskām strukt;ur;am jeb “veidoliem”.Šīs psiholoģijas pārstāvji apgalvo, ka uztveres aktā tiek piešķirta viengabalaina un noteikta struktūra atspoguļojamiem objektiem.”Uztvere ir pasaules rekonstrukcija”-akcentē Geštalpsiholoģijas pārstāvji.…