Konflikti starp grupām ir saistīti ar grupas attīstību, tāpēc tā ir neizbēgama un dabiska parādība. Grupas attīstībā, kā novērojuši sociālie psihologi, vienmēr ir konfrontācijas stadija [138.,169.lpp.]. Ja līdz šai stadijai grupas locekļi vēl ir ļoti atkarīgi no grupas vadītāja, tad konfrontācijas stadijā grupas locekļi drīzāk sāk kritizēt un izrādīt izteiktu neapmierinātību pret vadītāju un organizāciju. Šāda situācija rodas trauksmes un nepamierinātībās dēļ, ko izraisa stingrās un noteiktās prasības no vadītāju puses. Rezultātā grupā sāk veidoties sava statusu un lomu struktūra, sāk izvirzīties neformālie līderi. Grupas dzīvē parādās sāncensība un tieksme pēc varas. Notiek cīņa par līdera vietu grupā. Sākotnēji amorfā grupā var arī sašķelties mazākās grupās, kas nostājas viena otrai opozīcijā. Šie procesi bieži aizskar cilvēku intereses un jūtas, tāpēc tos pavada spēcīgas emocijas.
Tātad šī stadija ir saistīta ar konfliktiem starp grupu un vadītājiem, starp atsevišķiem grupas locekļiem un starp atsevišķām mikrogrupām grupas iekšienē. Konfliktu cēloņi parasti ir saistīti ar grupas darbību, mērķiem, uzdevumiem, resursu sadali, iespējām apmierināt aktuālās vajadzības, grupas lēmumiem, cilvēku uzvedības normativitātes pakāpi grupā, grupas dalībnieku psiholoģiskās savienojamības pakāpi un daudziem citiem grupas dzīves aspektiem.…
