Minimālisms bija strāvojums, kurš izpaudās ļoti daudzos mākslas veidos un joprojām turpina attīstīties. Minimālisti tiecās vienkāršot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
Minimālā māksla attīstījās kā pretmets abstraktā sirreālisma spontānajām, bezveidīgajām izpausmēm, veicinot interesi par simetrijas noteiktām skaidrām formām, nevainojamu virsmu efektiem un izkārtojuma kārtību. Šos principus mākslā ievadīja glezniecība. Mākslinieki (E. Kelijs, F. Stella), radījuši jauna tipa gleznu ar mākslinieka iecerei atbilstošu ģeometrizētu pamatu, aizpildīja to ar asi konturētu un gludi ieklātu līniju un citu ģeometrisku figūru ornamentāliem rakstiem, izmantojot dažādu plakātkrāsu efektus, tā radot hard-edge painting (aso malu glezniecību). …
