Krievu izrādes galvenā doma bija sasmīdināt skatītājus, bet ja tā nopietnāk, tad darbība norisinājās saistībā par laulāto neuzticību, vai konkrētāk, par sievas nebeidzamajiem meliem. Tomēr beigās skatītājiem liek nojaust, ka aiz lielajiem meliem ir paslēpusies liela jo liela mīlestība, un melots tika mīlestības vārdā.
Runājot par problēmu saistīju to ar iepriekš minētajiem meliem, kas tiek pielīdzināti jauno pāru neuzticēšanos viens otram. Kā arī mūsdienām raksturīgo seku neapdomāšanu.
Šajā komēdijā tiek īpaši uzsvērts sievietes (sievas Ketijas) melīgais raksturs, lai gan daudzkārt mēdz būt tieši otrādi. Konkrēti problēma rodas momentā, kad sievai melošana sāk sagādāt prieku. Viņai patīk ķircināt vīru (Viljamu ) un izprovocēt tik tālu, ka pat vīrs piesaka šķiršanos. Sieva to panāk vienkāršo nepasakot vīram patiesību, apzinoties, ka vīrs par to arī neko īpašu neteiktu. Skatoties izrādi nemaz no sākuma neliekas, ka komēdijas galvenā doma ir tik dziļa un reāla. Problēmas atrisinājums pēc vīra domām bija, ka visu melu cēlonis bija bērna trūkums. …
