Viena no grieķu teātra formām Senajā Grieķijā bija traģēdija, tās pamatā pārsvarā ir Dionīsa kults.
Traģēdijas agrīnā forma bija aktiera, kas izrunā nelielus vēstījumus, un kora, kas reaģē uz to ar dziesmām, dialogs.1 Tragodia otra nozīme ir dziedāšana2, tas arī izskaidro tik lielo kora nozīmi traģēdiju uzvedumos. Vēlāk gan tā loma samazinājās, kļūstot tikai kā fona emociju paudēju.
Traģēdijas avots bija horeja, dejas un dziedāšana, tās lielumu noteica pausto domu saturs, dzīves problēmu izzināšana, cilvēku likteņa demonstrācija.3
Aishils(525. – 456. g. p. m. ē.)
Viņš tiek uzskatīts par „traģēdijas tēvu”. Sākot ar viņa laikiem ir saglabājušās daudzmaz konkrētas zināšanas par traģēdijām. Pirmo reizi Aishilas darbi tika uzvesti 499. g. p. m. ē., teātris tad jau bija 29 gadus vecs. Tā, ka Aishila nebija pirmais traģēdiju autors.…
