Verisms

1. Opermāksla
1870. gadā notiek Itālijas apvienošanās; heroiski patriotiska kustība risordžimento.
Vēsturiskais romāns  reālisms  verisms (70.-80.gadi)
Verisms – tās ir 19.gs. beigas – 20.gs. sākums. Verismam raksturīga ir literatūras ietekme, teatrālisms, tematika - vienkāršo ļaužu dzīve. Sižeti - stāsti iz dzīves.
Tulkojumā vārds Vera nozīmē īsts, patiess. Spilgtākie pārstāvji literatūrā – Džovani Verga, viņa noveles (Opera Zemnieku gods)
Verisms ir pilnīgs pretstats romantismam – naturālisms (ekspresionisms!) – Vokālajās partijās ir sastopami čuksti, kliedzieni, runa, gārdzieni, šņācieni.
Mūzikas izteiksme –
Emocijas. Melodiskums. Jūtu atklātība, pārdzīvojumi visspēcīgākā izteiksmē
Emociju tiešums un raupjums.
Īstu, patiesu jūtu attēlojums.
Vēlīnais Verdi – jau ir verisma pārstāvis (Otello monologs)
Itālisks žanrs un loģisks XIX gs. itāļu opermākslas attīstības noslēgums. (Dž.Rosīni - Dž.Verdi - Dž.Pucīni). Verisms un operas žanrs pēc Dž. Pučīni nāves beidz pastāvēt kā hedonisks (baudas), cildens estētiskais un ētiskais mākslas žanrs.
Spilgtākās verisma operas:
Pjetro Maskanji (1863-1945)
*Zemnieka gods
Mīlas drāma Santuce – Turidu – Alfio (trīsstūris)
Lučia – Lola
Tautiskums – ne nacionāla, bet sociāla; dziļi lauki, zvērīgās attiecības (kož sevī pirms divkaujas – izaicina)
1880 – laikmetīgs sižets
Santucas romance – īsa, koncentrēta; runājošas, dabiskas intonācijas
Rudžjēro Leonkavallo (1858-1919)
*Pajaco
centrālais dzinulis ir greizsirdība.
Dramaturģija - teātris teātrī. Filozofija – ievadā (ārija) Dzīve – tas ir teātris. Dinamiska darbība
Finita la comedia!…