Mēs varam mainīt savas manieres, varam uzlabot zināšanas un prasmes, varam trenēt rakstura stingrību vai pacietību, varam savaldīties, varam mēģināt sevī izkopt īpašības, kas šķiet labākas utt., bet mēs nevaram mainīt savu dabu, īpašību kopumu, kas nosaka, kā rīkosimies dažādās situācijās – temperamentu. Ja ticam Vikipēdijai, temperaments ir noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums (motoriskās reakcijas ātrums, ierosas un aiztures intensitāte, mobilitāte un līdzsvarotība), kas izpaužas viņa darbībā, rīcībā un uzvedībā. Temperamentu iedala četros tipos un katram no tiem ir raksturīgas citādāka izturēšanās. Cilvēku ar vienu spilgti izteiktu temperamenta tipu nav daudz, visbiežāk izpaužas jauktu temperamenta tipu iezīmes. Veicot testu noskaidroju, ka mans temperamenta tips ir holēriķis – kā gandrīz visiem klasē.
„Atšķiras ar paaugstinātu uzbudinātību. Raksturīgas ātras kustības un ātra darbība, izteikts spēks un impulsivitāte. Spilgti izteikti emocionālie pārdzīvojumi.” Lai kādā situācijā es nonāktu, emocijas mani pārņem ātri un tik pat ātri arī mainās – rets ir brīdis, kad neatrodos nekādu emociju iespaidā un esmu pilnīgi mierīga. Stresa situācijās ātri satraucos, bet, jāatzīst, ka man tas pat patīk – steiga, „virpulis” un nepārtraukta nodarbinātība, tieši tādēļ pagaidām savu nākotni saistu ar dažādu pasākumu koordinēšanu. Esot ilgāku laiku vienai (īpaši – ja skan lēna mūzika) mani pamazām pārņem skumjas un tāds kā nomoda miegs – kļūstu lēna un domīga. …
