Mācīšanās stili

Pastāv daudz dažādas teorijas par cilvēka mācīšanās stiliem. Viena no mācīšanās stilu teorijām ir amerikāņu zinātnieka D.A. Kolba metodika, ar kuras palīdzību var noteikt savu mācīšanās stilu. Viņš piedāvā četras mācīšanās stilu kategorijas: KP (konkrētā pieredze), PPV (pārdomu pilns vērīgums jeb refleksīvā novērošana), AK (abstrakta koncepcija) un AI (aktīva izmēģināšana jeb eksperimentēšana). Jo aktīvāk cilvēks mācās, jo zināšanu līmenis ir augstāks.Pie “Konkrētās pieredzes (KP)” pārstāvjiem var pieskaitīt tos cilvēkus, kuru psiholoģisko tipu ietekmē emocionalitāte. Pie “Abstraktās koncepcijas (AK)” vairāk piederēs tie cilvēki, kam ir izteikta loģika. “Aktīvās izmēģināšanas (AI)” stilu pārsvarā pārstāv ekstraverti, bet “Pārdomu pilno vērīgumu (PPV)” – intraverti.
Par minētajiem mācīšanās stiliem tika veikta 10 cilvēku aptauja. Aptaujātie tika izvēlēti mērķtiecīgi no studējošo personu loka, kuru gadu starpība ir ne vairāk kā 5 gadi un visiem aptaujātajiem ir bakalaura izglītība tiesību zinātnēs. Lai iegūtu pēc iespējas objektīvākus rezultātus šī personu loka ietvaros, tika aptaujāti 5 zēni un 5 meitenes.„Konkrētā pieredze”
Konkrētā Pieredze (turpmāk – KP) kā dominējošais stils raksturīgs pusei no aptaujātajiem, taču ne jau visiem šiem 5 cilvēkiem tas dominē vienādā mērā.
Visspilgtāk tas ir izteikts vienai 22 gadus vecai studentei, aizsniedzoties līdz pat visiem 100% mācīšanās stilu aplī, turklāt garākā līnija viņai ir uz sapņotājas pusi, savukārt ļoti minimāli izteikta ir Aktīvā Izmēģināšana (turpmāk – AI) un Abstraktā Koncepcija (turpmāk – AK). Tas nozīmē, ka šis cilvēks, iegūstos zināšanas, balstās būtībā vienīgi uz pieredzi, lai gan uz 55% izteikts ir arī Pārdomu Pilnā Vērīguma (turpmāk – PPV) stils, kas nozīmē, ka viņš labāk izvēlas atrasties novērotāja lomā, kam ļoti labi kalpo lekcijas. …