Apelācijas instances tiesa sistēmiski ir skatījusi ne tikai DL normas saistībā kopā ar citām DL normām, kā arī DL normu saistību ar citiem likumiem, bet arī DL normu saistību ar citiem normatīvajiem aktiem, piemēram, slimnīcas iekšējās darba kārtības noteikumiem, amata aprakstu un darba līgumu. To pierāda tiesas secinājums saistībā ar DL 101.panta pirmās daļas 1.punkta piemērošanu, jo šī norma nosaka, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību.16
Tādēļ tiesa, saistībā ar skatīto gadījumu, ir secinājusi, ka vēstules publicēšanu un viedokļa paušana nevar uzskatīt par darba līguma, amata apraksta, Iekšējās darba kārtības noteikumu vai Darba likuma normu pārkāpšanu, un tādējādi nav pamata secinājumam, ka /pers. B/ pieļāvis darba līguma vai darba kārtības būtisku pārkāpumu bez attaisnojošā iemesla, tas ir, nav pamata piemērot Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1.punktu.17 Līdz ar to tiesa sistēmiski interpretējusi DL normas, tās skatot kopā ar citiem lietas dokumentiem, lai noskaidrotu tiesību normas jēgu un tās piemērošanas atbilstību.
Tiesa vairākkārt spriedumā izmantojusi šīs metodes, kā arī vairākas reizes atsaukusies uz citiem Augstākās tiesas spriedumiem, kas saistīti ar darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar uzteikumu no darba devēja puses, kā arī pievienojusies pirmās instances secinājumiem.
…
