Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.11.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 1.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 2.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 3.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 4.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 5.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 6.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 7.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 8.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 9.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 10.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 11.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 12.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 13.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 14.
  • Konspekts 'Kultūras institūciju pārvalde', 15.
Darba fragmentsAizvērt

18. Privātās kultūras institūcijas, to dibinātāji, darbība un finansēšana.
Privāta kultūras institūcija - privāto tiesību subjektu dibināta kultūras institūcija, kuras darbības formu nosaka tās dibinātāju griba. Privātas un sabiedriskas kultūras institūcijas tiek veidotas uz dibinātāju brīvas gribas izpausmes pamata un to darbība nav valstiski ietekmējama tiktāl, ciktāl tā nav pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu.
Valsts vai pašvaldības ir tiesīgas konkursa kārtībā deleģēt privātajām vai sabiedriskajām kultūras institūcijām tās kultūrpolitikas īstenošanas funkcijas, kuru deleģēšana ietilpst valsts vai pašvaldību komptencē.
Šādos gadījumos valsts vai pašvaldības tām piešķir deleģētās funkcijas veikšanai nepieciešamo finansējumu.
19. Apmeklētāju piesaiste kultūras institūcijai.
Pētnieki izdarījuši arī secinājumu, ka Latvijas iedzīvotāju mobilitāte kultūras patēriņā ir augsta – aptuveni puse iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē arī ārpus savas dzīvesvietas: 57% savā reģionā, 40% citā reģionā, 56% valsts galvaspilsētā Rīgā, savukārt 80% iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklē savā pilsētā vai pagastā. Reģionālās koncertzāles piesaista arvien lielāku auditoriju, kļūstot par kultūras un sabiedriskās dzīves magnētiem.
Izaicinājums turpmākajā kultūras iestāžu un kultūras pasākumu organizatoru darbā būs esošās auditorijas saglabāšana un jaunas piesaistīšana, kā arī jaunu kultūras pakalpojumu veidošana kultūras patēriņā neaktīvajiem un sociāli mazaizsargāto grupām, kultūras pieejamības nodrošināšana diasporai, kultūras aktivitāšu piedāvājuma dažādošana un digitālo iespēju izmantošana kultūras patēriņa veicināšanā.

Autora komentārsAtvērt
Atlants