Nīderlandiešu laikmetu viduslaiku mūzikā dēvē par vokālās polifonijas jeb daudzbalsības ziedu laiku, kontrapunkta zelta laikmetu. Tā kā šajā laika posmā lielākajai „nīderlandiešu” komponistu daļai franču valodas ir dzimtā valoda, te būtu jārunā par franču – flāmu skolu. Šie mūziķi strādā ne tikai Nīderlandes robežās, bet ceļo līdz pat Itālijai un līdz pilnībai izkopj polifonās rakstības tehniku. Daiļskanīgi saistot vairākas, plastiski izvērstas melodiskās līnijas, Nīderlandes komponisti lieto daudzveidīgus izteiksmes līdzekļus, sasniedzot apbrīnojamu meistarību. Nīderlandiešu māksla uzplaukst arī pie pāvesta galma, pie itāļu bagāto laicīgo valdnieku galmiem, Romā, Venēcijā, Ferrārā, Milānā, Florencē, Mantujā utt. Nīderlandiešu mūzika bez pašiem flāmu mūziķiem sevī ietver arī citu tautu mūziķus. Sākotnēji nīderlandiešu mūzika ir tieši saistīta ar franču un angļu mākslu, tās tālākajā attīstībā tai piejaucas itāļu un vācu elementi. …
