| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 4 | |
| 1. | TIESĪBU AVOTI | 6 |
| 1.1. | TIESĪBU AKTI | 7 |
| 1.2. | NORMATĪVIE AKTI | 7 |
| 1.2.1. | Konstitūcija | 8 |
| 1.2.2. | Likums | 8 |
| 1.2.3. | Noteikumi | 9 |
| 1.2.4. | Saistošie noteikumi | 10 |
| 1.3. | NORMATĪVO TIESĪBU AKTU KLASIFIKĀCIJA | 11 |
| 1.3.1. | Ārējie normatīvie akti | 11 |
| 1.3.2. | Iekšējie normatīvie akti | 11 |
| 2. | TIESĪBU NORMU KOLĪZIJAS | 13 |
| 2.1. | TIESĪBU NORMU KONKURENCE | 13 |
| 2.1.1. | Kumulatīvā konkurence | 13 |
| 2.1.2. | Alternatīvā konkurence | 14 |
| 2.1.3. | Izslēdzošā konkurence | 14 |
| 2.2. | TIESĪBU NORMU KOLĪZIJU KLASIFIKĀCIJA | 16 |
| 2.3. | KOLĪZIJU NORMAS | 17 |
| 3. | KOLĪZIJU ATRISINĀŠANAS NORMAS, TO HIERARHIJA | 18 |
| 3.1. | AUGSTĀKA JURIDISKA SPĒKA TIESĪBU NORMAS KOLĪZIJAS GADĪJUMĀ AR ZEMĀKA JURIDISKA SPĒKA TIESĪBU NORMU JĀPIEMĒRO AUGSTĀKA JURIDISKA SPĒKA TIESĪBU NORMA (LEX SUPERIOR DEROGAT LEGI INFERIORI) | 18 |
| 3.2. | STARPTAUTISKĀS TIESĪBU NORMAS KOLĪZIJAS GADĪJUMĀ AR NACIONĀLU TIESĪBU NORMU JĀPIEMĒRO STARPTAUTISKĀ TIESĪBU NORMA (LEX INTERNATIONALIS DEROGAT LEGI NATIONALI) | 19 |
| 3.3. | VISPĀRĒJAS TIESĪBU NORMAS KOLĪZIJAS GADĪJUMĀ AR SPECIĀLU TIESĪBU NORMU JĀPIEMĒRO VISPĀRĒJĀ TIESĪBU NORMA CIKTĀL TO NEIEROBEŽO SPECIĀLA TIESĪBU NORMA (LEX SPECIALIS DEROGAT LEGI GENERALI) | 20 |
| 3.4. | LAIKA ZIŅĀ VECĀKAS TIESĪBU NORMAS KOLĪZIJAS GADĪJUMĀ AR JAUNĀKU TIESĪBU NORMU JĀPIEMĒRO JAUNĀKĀ TIESĪBU NORMA (LEX POSTERIOR DEROGAT LEGI PRIORI) | 22 |
| 3.5. | JAUNĀKAS VISPĀRĒJAS TIESĪBU NORMAS KOLĪZIJAS GADĪJUMĀ AR VECĀKU SPECIĀLU TIESĪBU NORMU JĀPIEMĒRO VECĀKA SPECIĀLA TIESĪBU NORMA (LEX POSTERIOR GENERALIS NON DEROGAT LEGI PRIORI SPECIALI) | 23 |
| 4. | ŠĶIETAMA TIESĪBU NORMU KOLĪZIJA | 23 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 25 | |
| LITERATŪRAS SARAKSTS | 27 |
Viens no tiesisku valsti raksturojošiem kritērijiem ir varas dalīšana – likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara. Visas šīs varas darbojas neatkarīgi viena no otras, bet tajā pašā laikā kā smalks, pareizi noregulēts mehānisms, lai sasniegtu kopēju mērķi – padarītu Latviju par tādu valsti, kādu to vairāk kā 100 gadus atpakaļ redzēja tās dibinātāji.
Likumdošanas vara pēc savas būtības izsaka sabiedrības viedokli par to, kā organizēt un kārtot dažādus procesus valstī, kā arī nosaka valsts un sabiedrības stratēģiskās attīstības mērķus un virzienu. Lai šos mērķus sasniegtu, likumdevējs izdod vispār saistošas tiesību normas, tomēr ar šo normu tālāku skaidrošanu un pielietošanu dzīvē nodarbojas izpildvara un tiesu vara. Šādā situācijā dabiski rodas jautājumi par šo likumu spēku, to likumiskā spēka ietekmi uz iedzīvotājiem, un to, kā rīkoties situācijā, ja starp šiem tiesību aktiem rodas pretrunas jeb kolīzijas. …
