„Komunikācija – (lat. Communico – padaru kopēju, sasaistu) – informācijas apmaiņa, viens no saskarsmes procesiem. Pēc komunikācijas līdzekļiem izšķir vārdisko (verbālo) komunikāciju (rakstisko un mutisko) un neverbālo (žesti. Mīmika, intonācija u.c. komunikāciju. Pēc komunikāciju tipa tā var būt starppersonu, publiskā un masu.” [1; 71], komunikāciju līdzekļus vai veidus var arī pielietot pie komunikāciju šķēršļiem, barjerām, tā var būt gan starppersonu, gan publiskā, vārdiskā un neverbālā.
Komunikācijas psiholoģiskās barjeras – „Katrs no mums zina, ka ne vienmēr saskarsme ar partneri ir veiksmīga. ...,kad partneris nesaprot vai negrib saprast, pārprot jūs, nepareizi interpretē jūsu vārdus vai vispār nevēlas jūs uzklausīt. Cilvēks it kā aizsargājas no mums un mūsu vārdiem. (Manuprāt, komunikācijas barjeras ir sava veida aizsargmehānisms.) ... Mūsu informācija var traumēt partneri, izjaukt viņa priekšstatu par sevi un pasauli, ietekmēt viņa domas, viņa attiecības ar citiem cilvēkiem, iztraucēt viņa dvēseles mieru. No tādas informācijas cilvēks aizsargājas stingri un noteikti. Katrs runājošais iedarbojas uz partneri, viņa vārdiem ir suģestējošs („suģestēt – psihiski ietekmēt; tādā veidā iedarboties uz cilvēka psihi, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.” [3;761]) spēks.” [2; 31]…
