Sabīne pēc nogurdinošas skolas dienas kopā ar draugiem devās mājās. Viņa smējās un runāja tāpat kā vienmēr, nemaz nenojauzdama, ka šī diena (vai pareizāk nakts) mainīs viņas dzīvi. Viņa nonāca krustojumā, kurā bija jāšķiras ar draugiem. Sabīne jau lēnāk gāja pa šaurajām un tumšajām ieliņām. Viņai nepatika, kā viņa dzīvo. Katru dienu viņa sevi mierināja, ka tūlīt būs vakars, kārtējais tusiņš, kad varēs atpūsties no stresa skolā.
Tā iedama un prātodama par šī vakara sanākšanu tuvējā parkā, viņa nepamanīja kādu vecu sievieti, kas nāca viņai pretī, un uzskrēja tai virsū. Sieviete bija nokritusi, tāpēc Sabīne palīdzēja viņai piecelties. No kabatas sievietei zemē bija izkritusi kāda paciņa. Kad Sabīne to pacēlusi jau deva vecajai sievietei, tā teica, lai jau Sabīne patur šo paciņu, kurā ir sēkliņas, gan jau viņai noderēšot. Sabīne pateicās un nevērīgi ielika paciņu veco džinsu kabatā. Tur jau glabājās vairāki nieciņi, kurus Sabīne neuzskatīja par noderīgiem.…
