Vērtējums:
Publicēts: 27.06.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Paraugs 'Bezdarbs kā sabiedrības sociālā problēma', 1.
  • Paraugs 'Bezdarbs kā sabiedrības sociālā problēma', 2.
  • Paraugs 'Bezdarbs kā sabiedrības sociālā problēma', 3.
  • Paraugs 'Bezdarbs kā sabiedrības sociālā problēma', 4.
  • Paraugs 'Bezdarbs kā sabiedrības sociālā problēma', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Kopš 2000. gada līdz 2006. gadam bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par nepilniem pieciem procentiem (vecuma grupa 15-74 gadi), tomēr bezdarba līmenis Latvijā ir samērā augsts, un 2004. gadā tas bija 10.4% līmenī. Lai gan bezdarba līmenis turpina pakāpeniski samazināties, tas ir augstāks nekā ES. Dažādām iedzīvotāju grupām dažādos reģionos pastāv atšķirīgs sociālās atstumtības risks, kas saistīts ar šo iedzīvotāju vietu Latvijas darba tirgū. Šīm grupām arī būtu piemērojama atšķirīga stratēģija viņu integrācijai darba tirgū. Tādas bezdarba sekas, ka darbspējīgā vecuma indivīdu izstāšanās no darbaspēka, kad zaudētas cerības atrast darbu, un sociālo sakaru pārtraukšana, galvenokārt attiecās uz ilgstošiem bezdarbniekiem. Tāpēc ir sevišķi interesanti un svarīgi pētīt bezdarba problēmu no tā ilguma perspektīvas.
Ņemot vērā salīdzinoši augstos bezdarba rādītājus Latvijā, kas ir augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā, un to, ka bezdarbs ir viens no galvenajiem sociālo atstumtību un nabadzību veicinošiem faktoriem, ir būtiski apzināt un izpētīt bezdarbnieku kā sociālās atstumtības riska grupas uzvedību un aktivitātes nodarbinātības paaugstināšanā, lai uz analīzes bāzes ierosinātu jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu attīstību, to atbilstību noteiktām mērķa grupu vajadzībām un papildus resursu piesaistes iespējām.
Analītiskā pētījuma operacionalizācija satur pētāmās parādības strukturēšanu un paredzamo iemeslu atklāšanu. Tā iedalās struktūras un faktoriskajā operacionalizācijā. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants