Globalizāciju var definēt kā procesu, kas cilvēkus, organizācijas, tirgu, tehnoloģijas, finanses, informāciju un pārvaldību saista vienā vispārējā mijiedarbības tiklā pāri nacionālo valstu robežām. Globalizācija ir jauns veids, kā cilvēki atvertā pasaulē, izmantojot vispārējos saistību tiklus, savas spējas un zināšanas savieno ar kapitālu, tehnoloģijām, tirgu un politiku. Globalizācijas radītās iespējas – jauni tirgi, jaunas tehnoloģijas un informācija – savtarpēji pārklājās ar līdzšinējām iespējām un var dot impulsu straujākai tautas attīstībai.Tautas attīstības līmeni var apreķināt pēc trīm galvenājiem kritērijiem, kas ir: iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (IKP), izglītības līmenis un mūža ilgums. Latvijā pat tagad, globalizācijas attīstības laikā ir novērojamas daudzas problēmas, kas nonāk pretrunā ar pašu globalizācijas procesu. Latvijai pašreizējā periodā ir jāpieverš liela uzmanība tādām problēmām kā bezdarba līmeņa samazināšana, izglītības sistēmas pilnveidošana, līdzsvarota reģionu attīstība, demokrātijas nostiprināšana, plaši izplatītas nabadzības novēršana un sociālas nevienlīdzības mazināšana.
Globalizācijas procesā bieži vien uzmanība tiek pievērsta brivā tirgus kapitālisma attiecībām, multinacionālo korporāciju un starptautisko organizāciju ietekmes palielināšanai un globalizācijai pretējām procesam – nacionālo valstu lomas sarukšanai. Globalizācijai ir negatīvas izpausmes: tā padziļina ekonomisko nevienlīdzību starp bagatājām un nabadzīgajām valstīm un noved pie milzīgas bagatības un varas koncentrēšanās šaurā personu, korporāciju un valstu lokā. …
