“Gandrīz tikpat vecs, kā filozofija, ir jautājums par tiesību būtību. Kur vien ir pamodusies cilvēka doma un kur cilvēce ir sākusi pārdomāt par sevi un apkārtējo pasauli, visur tā ir atdūrusies uz pašu no sevis saprotamo un tomēr tik noslēpumaino, no viņas pašas izpildāmo, bet tomēr neizprasto, no viņas radīto un tomēr it kā no Dieva dotu tiesiskās kārtības darbību un vadību…”1
Ar šo citātu no vācu jurista Bormaņa darba es gribētu pamatot savu izvēlētās tēmas nozīmīgumu, jo , pēc manām domām, cik veca ir cilvēces apzinātā doma, tik vecs ir jautājums par tiesību reālo izcelšanos.
Tiesības ir mūžīga vērtība, kura laika gaitā, pakļaujoties dažādām ietekmēm, ir attīstījusies un pilnveidojusies, kas notiek arī pašlaik. Tāpēc man ir interesanti pētīt šo līdz galam neizprasto un neatklāto fenomenu, iedziļinoties jautājumā, kas spētu sniegt zināmu ieskatu par šī fenomena izcelšanās cēloņiem.
Es savā darbā esmu iekļāvis man interesējošos jautājumus, kas ir saistīti ar tiesību rašanos, tie būtu: tiesību statuss cilvēkizpētes zinātņu hierarhijā; tiesību izveidošanās cilvēka apziņā, tās transformācija sabiedrībā kā indivīdu kopumā; filozofiskā ievirze tiesību attīstības noformēšanās gaitā; dažādu filozofu viedoklis par tiesību attīstību. Es šo tēmu, galvenokārt, iztirzāju no manis interesējošā skatu punkta: tiesības kā cilvēka gribas izpausme.
Manis izmantoto literatūru galvenokārt sastādīs dažādu autoru grāmatas saistībā ar tiesībām, filozofiju un morāli, kā arī publikācijas juristu žurnālā.…
