Ikvienā seno valstu kultūras valstī bija imperators, kas arī vadīja un bagātināja tās materiālo ražīgumu, labklājību, kā arī kultūras dzīvi. Vārdi „imperators” un „kultūra” ir kā vienota veseluma sastāvdaļas, kas papildina viens otru. Senajā Romā imperators Oktaviāns Augusts savas personas dievišķu pielūgsmi pieļāva tikai tempļos un uzskatīja to par Romas, ne viņa slavināšanu. Viens no veidiem, kā šie vārdi, manuprāt, savijas ir imperatoru attēlošana tiem veltītās skulptūrās, krūšutēlos un portretos. Manuprāt, visspilgtākie kultūras apzīmētāji ir iedzīvotāji, to paražas, kā arī māksla-mūzika, teātris, zinātne un arī amatniecība.
Augusta valdīšanas laikā Romas valstī valdīja lielākajai daļai cilvēku patīkams periods, jo tas iemiesoja sevī gan dzejas „zelta laikmetu”, gan labklājības radīšanu katrā ģimenē. Tituls Augustus bija līdzīgs kā vidusceļš starp cilvēku un Dievu, pēc kāda laika Oktaviāns Augusts šādu titulu tika saņēmis-viņa dzimšanas diena tik atzīta par oficiālu svētku dienu valstī, viņa vārdu sāka sumināt blakus citu dievu vārdiem.…
