Piepjusēnes – himēnijsēņu grupa,kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas. .Piepjusēnes attīstās kā safrofili uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi.Augļķermenis, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, varbūt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi,spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā.Pēc konsistences tie varbūt kokaini, korķaini,gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini. Piepjusēņu augļķermeņi ir sterilā (neauglīgā)un fertilā( auglīgā) daļa, kurā veidojas bazīdijsporas. Augļķermeņi varbūt viengadīgi un daudzgadīgi .Piepjusēnes inficē kokus galvenokārt caur sala, apdeguma kaitēkļu vai mehāniski radītām brūcēm .Bojā arī kokmateriālu un iebūvētu koksni (piemēram,viļņainā antrodija jeb baltā ēku piepe), ja tajā un ārpus tās ir to attīstībai labvēlīgs mitruma daudzums .Latvijā visbiežāk sastopamās Piepjusēnes ir piepju dzimtas (Polyparaceae) sēnes (aitupiepes,bērzpiepes,čemurenes,dūmaines, egļupiepes, filcenes, kātiņpiepes, ozolpiepes, puslocenes, sakņpiepes, sausenes,skaldlapītes, tauriņpiepes, zeltpores),mazāk izplatītas ir himenohēšu dzimtas (Hymenochaetaceae) sēnes – cietpiepes, spulgpiepes, kā arī sīkpiepju dzimtas (Stereaceae; rūtaines, sīkpiepes )un plakanpiepju dzimtas (Ganodermaceae; plakanpiepes) piepjusēnes.…
