Izlasot tikai eposa „Lāčplēsis” nosaukumu, man uzreiz radās iespaids, ka lāčplēsis ir kaut kas liels un stiprs, šausmīgs un dusmīgs, jo, iedomājoties mazu pūkainu lācīti, Lāčplēsis domās pārvēršas par ļaunu mežoni, kas nogalina nabaga lācīti. Vai tiešām Andrejam Pumpuram nebija žēl lācīša? Kāpēc varoni nevarēja nosaukt savādāk? Piemēram „Akmenlauzi”, „Čūskuduri” vai vienkārši par „Spēkavīru”? Tādā veidā viņš, pilnveidojot eposa sākumu, radītu par sava darba galveno varoni pavisam citu – pozitīvu iespaidu.
Man tuvākais tēls šajā eposā ir pats Lāčplēsis.
…
