| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| ANOTĀCIJA | 2 | |
| ABSTRACT | 3 | |
| SATURS | 4 | |
| IEVADS | 5 | |
| 1. | LITARATŪRAS APSKATS | 6 |
| 1.1. | Dabiskas antibiotikas – fitoncīdi | 6 |
| 1.1.1. | Fitoncīdus saturošu augu ķīmiskais sastāvs | 6 |
| 1.1.2. | Fitoncīdi kā augu aizsargmehānisms | 6 |
| 1.1.3. | Vēsture un izmantošana medicīnā | 7 |
| 1.2. | Sintētiskie antibiotiskie preparāti | 7 |
| 1.2.1. | Antibiotiku atklāšanas vēsture | 8 |
| 1.2.2. | Antibiotiku iedalījums | 8 |
| 1.2.3. | Antibiotiku terapijas vispārīgie principi | 8 |
| 1.2.4. | Antibiotiku rezistence | 9 |
| 2. | MATERIĀLI UN METODES | 10 |
| 2.1. | MATERIĀLI | 10 |
| 2.1.1. | Augi un sintētiskā antibiotika | 10 |
| 2.1.2. | Laboratorijas iekārtas | 10 |
| 2.1.3. | Laboratorijas materiāli | 10 |
| 2.2. | METODES | 11 |
| 2.2.1. | Pētāmo objektu sagatavošana | 11 |
| 2.2.2. | Baktēriju uzsējumu veidošana | 11 |
| 2.2.3. | Pētāmo objektu pārvietošana uz sagatavotajām Petri platēm un uzglabāšana | 12 |
| 2.2.4. | Inhibīcijas zonas noteikšana | 12 |
| 3. | REZULTĀTI UN ANALĪZE | 13 |
| 3.1. | Inhibīcijas zonu analizēšana | 13 |
| 3.1.1. | Vidējais inhibīcijas zonu diametrs | 13 |
| 3.1.2. | Baktēriju koloniju sastopamība inhibīcijas zonās | 14 |
| 3.1.3. | Pelējuma sēņu klātbūtne inhibīcijas zonā | 15 |
| 3.2. | Rezultātu salīdzināšana ar citiem veiktajiem pētījumiem | 15 |
| SECINĀJUMI | 16 | |
| IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS | 17 |
SECINĀJUMI
Izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu, savu mērķi – salīdzināt fitoncīdus saturošu augu antimikrobiālo aktivitāti ar sintētiskajiem antibiotiskajiem preparātiem – autors ir sasniedzis, bet izvirzītā hipotēze ir daļēji apstiprinājās.
1. Veicot iepriekš izvirzītos darba uzdevumus, autors izmantoja:
• informācijas vākšanas metodi – apkopojot teorētiskos materiālus par augos esošo savienojumu – fitoncīdu un sintētisko antibiotisko preparātu ķīmisko sastāvu, vēsturi un pielietošanu medicīnā;
• apsekošanas metodi - iegūstot pētījumu rezultātus, tika iegūti dati par katra pētāmā objekta antimikrobiālo aktivitāti, akcentējot inhibīciju zonu diametrus un baktēriju koloniju dažādību un kvantitāti tajās;
• salīdzināšanas metodi – salīdzinot pētāmo objektu inhibīcijas zonas un baktēriju koloniju sastopamību tajās;
• pētījuma rezultātu apkopošanas, apstrādes un analīzes metodi - veidojot pārskatu par antimikrobiālās aktivitātes īpatnībām katram pētāmajam objektam, grupējot iegūtos datus un saskatot likumsakarības.
…
Mūsdienās arvien aktuālāks kļūst jautājums par antibiotiku rezistenci, kas parādās dažādām baktēriju kultūrām. Baktērijām kļūstot rezistentām pret konkrētām antibiotikām, tās kļūst neefektīvas infekcijas ārstēšanai, apgrūtinot vai pat padarot neiespējamu slimnieka ārstēšanas procesu. Viens no šīs tendences iemesliem ir antibiotiku nepamatota lietošana, jo bieži vien šie preparāti tiek uzskatīti par universālām zālēm, kuri var cīnīties arī ar vīrusu izraisītam slimībām, kas neatbilst to paredzētajiem mērķiem. Jau tagad tiek veikti plaši pētījumi par jaunu medikamentu izstrādi, kas ir centrēti uz augu antimikrobiālo īpašību izpēti un to pielietojumu medicīnā. Autora motivācija tēmas izvēlei bija minētās problēmas aktualitāte, salīdzinoši nelielais pieejamās informācijas apjoms, bet galvenokārt sabiedrības neizpratne par patieso antibiotiku iedarbību un ar to lietošanu saistītajām problēmām. Darba novitāte atklājas fitoncīdu saturošu augu pielīdzināšanā sintētiskajiem antibiotiskajiem preparātiem, tādā veidā akcentējot tieši dabisku vielu nozīmi un potenciālu turpmākajai farmācijas attīstībai. Tāpēc autors nolēma veikt pētījumu, ievācot baktēriju kolonijas, un noskaidrot, kuri fitoncīdus saturoši augi uzrāda lielākas inhibīcijas zonas agara difūzijas metodē salīdzinājumā ar ķīmiskas izcelsmes antibiotikām.
