Par vēlo dzelzs laikmetu uzskata aptuveni 800. g – 1200. g. m.ē.
Mordvieši sastāv no divām radniecīgām grupām – erzja un mokša. Katrai no šīm grupām ir atšķirīga valoda un antropoloģiskās iezīmes.
Mordvieši dzīvoja uz DA no Volgas upes lejteces, pie Cna un Saras upēm.
Mordviešus pirmo reizi kā merdenus (mordenus) 6.gs. p.m.ē. piemin Jordāns savā darbā „Par gotu izcelšanos”, kas maksājuši nodevas gotu karalim Hermanarkam.. Hērodots 5. gs. p.m.ē. morviešus nosaucot par antrofāgiem. 19. gs. vīnes antropologs Tomašeks antrofāgos saskatīja mordviešus. 10. gs. Bizantijas valdnieks Konstantīns piemin zemi Mordvīnu. Jau 13. gs. daļa mordviešu zemju ietilpa Krievu kņazistu sastāvā. 1236. gadā mordviešu un viņu zemes nonāk Zelta Ordas varā. 16. gs. mordviešu zemes iekļāva Krievijas valsts sastāvā.
Mokšas un erzjas tautu nošķiršanās noslēgusies 7. gs. 12. gs. abas tautas bija jau divas dažādas nācijas ar savu īpašu kultūru, tradīcijām, valodu un etnogrāfiju. …
