Tagad mēs esam nonākuši līdz tam, ka mulsinam paši sevi ar jautājumiem “vai internets neizkonkurēs grāmatas?”, “vai tagad ir radusies kāda vērtīga grāmata, kas izraisa rezonansi?”, “vai internets neaizstāj patieso dzīvi?”, „vai mēs maz vēl protam īstu gramatiku?”. Konkrētības labad un profilakses pēc ir neslikti atgādināt dzīvās būtnes dabisko instinktu pilnveidoties. Tātad, ja tas nebūtu bijis internets, tad tas būtu bijis kaut kas cits-iespējams tagad par ierastu būtu kļuvušas pastaigas pa Mēnesi un atkal gribētos kaut ko jaunu...bet tas tikai fantāzijas un pieņēmumu līmenī. Arī savukārt izvērsās diskusija par to vai televīzija neizkonkurēs kino. Kā šis jautājums ir atrisinājies varam spriest šodien un iespējams prognozēt nākotni attiecinot šo jautājumu uz mūsu pārdomu tēmām.
Atceroties pat nesenu pagātni, kad interneta un datora apguve kļuva par obligātu mācību priekšmetu-kādu rezonansi tas izraisīja! Latvijas Universitātes docente Gunta Malzubre teica:”Varbūt ir laiks uz mazu brīdi apstāties un uzdot jautājumu – “kas būs tālāk?” Neviens skolas vadītājs neteiks, ka skolas mērķis ir iegādāties pēc iespējas vairāk pēc iespējas jaunākus datorus. Visticamāk, ka daudzi teiks, ka skolas mērķis ir dot skolēniem iespējas izglītoties dzīvei 21. gadsimtā. Un ko pieprasa sabiedrības attīstība šajā laikā? Prasmi tik galā ar pārmaiņām. Izglītība ir vienīgā no sabiedrības institūcijām, kas var to mācīt, bet lai to veiktu, izglītības darbiniekiem ir pašiem jākļūst par pārmaiņu nesējiem, lietojot Maikla Fulana terminoloģiju.(...)“…
