Lāčplēsis Spīdalai pavēlēja, lai tā atbrīvo visus noburtos kuģus un to ļaudis. (5 dzied. 361 – 375 rindas) Lāčplēsis spēja saorganizēt cilvēks un izveidot savu karspēku, viņš devās uz Kaupa pili, lai padzītu vācu kungus, kas protams, viņiem arī izdevās. (6 dzied. 550 – 560, 750 – 760 rindas) Lāčplēsis izglābis savu dzimto zemi, kopā ar Laimdotu atgriezās mājās, uz Lielvārdes pili, tur dzīvoja bēdu nezinādams. (6 dzied. 845 – 850 rindas) Lāčplēsis nu ir izaudzi par īstu cilvēku un bez iemesla karu neuzsāk. (6 dzied. 1035 – 1042 rindas) Viņš pabaroja savus viesus, Kaupo un tumšo bruņenieku, sarīkoja arī dažus dueļus. Taču, kad bruņenieks atkal aicināja Lāčplēsie cīnīties viņš ar joko atteica, un bruņenieks meta izaicinājumu viņa. (6 dzied. 1055 – 1069 rindas) Viņš gājā cīkstēties. Tumšais bruņenieks nocirta Lāčplēsim abas ausis, Lāčplēsis sacirta bruņas. (6 dzied. 1075 – 1090 rindas) Un tā nu Lāčplēsis visu laiku cīnās ar tumšo bruņenieki, un Laimdota gaida, kad reiz Lāčplēsis bruņenieku iegrūdīs vienu pašu atvarā. (6 dzied. 1144 – 1160 rindas)
Lāčplēsis nesasniedz dvīņa stadiju, jo viņš nemirst – viņš cīnās mūžīgi. Pirmās trīs stadijas Lāčplēša tēlā ir saskatāmas ļoti vienkārši. Tas ir izteikts novērojams kā Lāčplēsis no necivilizēta cilvēka pārvēršas par personību. Var novērot cik grūts šis ceļš viņam ir bijis, un kādi smagā darba augļi viņu sagaidīji.
…
