Izsenis latvieši ir dēvēti par dzejnieku un dziesminieku tautu, tādēļ 19. gs. 60. gados neviens nevarēja pat nojaust, ka pēc pāris gadiem glezniecība kļūs par galveno mākslas nozari Latvijā, līdzās dzejai un dziesmu svētkiem.
Pirmie latviešu profesionālās mākslas pārstāvji mācījās Pēterburgas Mākslas akadēmijā, un, kaut arī neaizmirsa savas saknes, tomēr ilgstošu laiku pavadīja ārpus Latvijas robežai. Pirmos latviešu mākslinieku darbus, kā, piemēram, Jāņa Rozentāla darbu „No baznīcas” (skat. 1.pielikumā), „No kapsētas” (skat. 2.pielikumā) u.c., par nožēlu, tā arī neviens no latviešu publikas neiegādājās.
