Tajā pašā laikā diplomātijā vēl jo projām tiek piekopta „atspēlēšanās” stratēģija ar domu, „ja jūs izraidiet kādu no mūsu diplomātiem, tad to pašu gaidiet arī no mums attiecībā pret kādu no jūsu valsts diplomātiem”. Es uzskatu, ka šāda prakse būtu jāizbeidz, jo šajā gadījumā otrs diplomāts ne pie kā nav vainīgs, tas pilda savus pienākumus pēc labākās sirdsapziņas. Jāpiebilst, ka šajos „atspēlēšanās” gadījumos parasti no amata tiek atbrīvots līdzvērtīga ranga diplomāts.
Uzskatu, ka persona non grata statusu nekādā gadījumā nevajadzētu izskaust un likvidēt. Tieši pretēji – tā ir viena no iespējām kā sodīt negodprātīgos diplomātus. Tomēr šī „dots pret dotu” politika mūsdienu diplomātijā būtu jālikvidē, jo tas liecina par muļķīgu un savā ziņā bērnišķīgu rīcību.
…
