Bērziņu Liena romānā ir attēlota, kā ļoti skaista meitene, kas ir čakla, godīga, bet naiva. Dzīve viņu iesākumā lutina strādīguma un daiļuma dēļ. Pats Brīviņš bija „mazdrusciņ lepns uz to, ka taisni pie viņa dzīvoja tā smukākā meita visā pagastā, kā to daudzināja un kā tas arī patiesībā bij”.
Romāna sākumā Bērziņu Lienu var sastapt laukā kopā ar Leikartu Lību un Smalko Annu stādām kartupeļus. Kamēr pirmās divas ir ietinušās apģērbā, „ka tikai deguns un acis vien redzamas”, tikmēr Lienai „lakatiņš pat no kakla atslīdējis uz pleciem un rokas līdz elkoņiem kailas”. Viņa nejuta pavasara aukstumu, jo bija sakarsusi smagajā darbā. Liena strādāja čaklāk un „locījās zemāk un ar lielāku dedzību kā tās divas”. Meitene nepazina slinkumu. Viņa vienmēr centās izdarīt savu darbu labi un kārtīgi. Arī tad, kad bija jāpļauj zāle Liena sevi parādīja no labās puses. Viņa „turējās saskārtusi, apakšlūpu zobos iespiedusi”, kamēr pārējās divas strādāja mierīgi. „Tās pušu vis nerausies”. Bet, kad uz „Brīviņiem” atveda jauno linu maļamo mašīnu, tad pirmā, kas iemācījās ar to strādāt bija Osiene, bet otrā – Liena. Un, kad gatavoja Brīviņu Laurai pūru, Liena bija pirmā, kas iemācījās ieaust jaunos rakstus, kurus saimnieka meita vēlējās saviem un vīramātes lakatiem. …
