Pēc visu lasītā un rakstītā es varu secināt, ka absolūtismam ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi bija manāmi tikai Luija XIV valdīšanas laikā, jo laikam viņš bija vienīgais, kurš zināja kādam ir jābūt karalim un kas ir jādara, lai valsts attīstītos un nerastos konflikti. Bet pastāv arī karaļi, kuri savu absolūto varu var izmantot savā labā, iztukšojot valsts kasi un dzīvojot uz ierēdņu rēķina. Tāpat mīnuss ir tas, ka karalis var impulsīvi vai pat ar nodomu pieņemt lēmumus, kuri ir neizdevīgi valsts iedzīvotājiem. Manuprāt, izdevis un labs absolūtisms ir tad, kad karalis uzklausa arī parastu iedzīvotāju viedokļus, un dara valsts labā visu iespējamo, kas veicinātu valsts uzplaukšanu. Slikts un neizdevies absolūtisms būtu tad, ja karalis valdītu tikai priekš sevis un nerēķinātos ar citiem valsts iedzīvotājiem, tāds, kuram būtu veinalga par to, kas notiek valstī, bet domātu tikai par savu labklājību. …
