Kā jau var saprast, Frīča Bārdas dzejoļa „Dzīvīte” galvenā tēma ir cilvēka dzīve- tās ritums, taisnīgums un netaisnīgums. Autors salīdzina sevi ar putnu- žubīti, bet dzīvi ar liepzariņu, uz kura viņš kā putns šūpojas. Tas simbolizē dzīves nepastāvību un autors it kā saka, ka dzīve nav atkarīga no viņa- cilvēks ir pakļauts dzīves ritumam.
Dzejolim ir neparasta kompozīcija- tas līdzinās dziesmai. Tā līdzību dziesmai un noteiktu ritmu autors sasniedz ar atkārtojumu – „rai-dai-dai-dā”.
No pirmā acu skatiena šīs „rai-dai-dai-dā” atkārtojums rada, ka dzejoļa noskaņa ir it kā nenopietna, liriskais varonis ir vieglprātīgs, tomēr tā tas nav.…
