Cilvēka personības attīstība

KOPSAVILKUMS
Teoriju īss apraksts sniedz nelielu priekšstatu par katra virziena galvenajiem pārstāvjiem un viņu idejām. Jāsaka, ka pēc manām domām, katrā teorijā ir liela daļa patiesības, bet nevienu arī nevar uzskatīt par ideālu. Biheivioristi mēģinās pētīt cilvēka uzvedību un stimulēt pozitīvo ar apbalvošanu un slikto mēģinās apspiest ar sodu, bet, ja ņem psihoanalīzi – sods var būt kā pārdzīvojums un mēģināts noslēpt dziļi psihes neapzinātajā sfērā, kur var turpināt aktīvi darboties un izpausties mainītā, šifrētā veidā. Individuālā psiholoģija jeb Ādlers uzskatīja, ka liela nozīme ir kopības sajūtai, ka cilvēks ir sabiedriska būtne, kam nenoliedzami var piekrist. Līdzīgi domā arī Eriksons savā teorijā. Savādākās domās par virzītājspēkiem no Ādlera un Eriksona ir Piažē, kurš uzskata, ka virzītājspēks ir intelekts, kas palīdz cilvēkam integrēties vidē. Humānistiskā psihoanalīzē pēc Fromma domām vislielākā nozīme ir vientulībai un atstumtībai, kā agresivitātes izraisītājai, tātad pamatā ir mīlestības trūkums un vientulības sajūta, kas savā ziņā nedaudz saskan ar Ādlera un Eriksona domām, ka cilvēks labi jūtas mīlēts un cik daudz nozīmē sabiedrība un vide. Maslova hierarhiju piramīda plaši tiek pielietota vēl šodien, jo arī šeit visnotaļ pareizi ir parādīta vajadzību piramīda, kurai nevar nepiekrist, jo ja nav apmierinātas pamata vajadzības, tālākā attīstība un izaugsme nenotiek.
Man personīgi vistuvākās būtu divas – Fromma un Maslova teorijas. Es arī domāju, ka bez mīlestības nekas uz šīs zemes nevar pastāvēt, visi labie darbi notiek mīlestības (īstas mīlestības, nesavtīgas) vadīti, visa jaukā daiļrade – mūzika, gleznas, filmas. Un vientulība, atstumtība patiešām rada neapmierinātus, neko nemīlošus cilvēkus un savā ziņā arī agresīvus. Otra man tuvākā teorija ir Maslova, jo pilnīgi var piekrist, ka, ja nav apmierinātas pamata vajadzības, nevar domāt un tiekties pēc augstākām vērtībām. Piemēram, ja cilvēks ir slims, saaukstējies, viņš grib tikt vaļā no savas slimības un nekas cits, akūtā slimības periodā, viņu neienteresē, bet, kad viņš ir izveseļojies, tad var doties sabiedrībā un piedalīties tās veidošanā un savā tālākā attīstībā. Cilvēks vairs neguļ tikai gultā, dzerot un ēdot, bet aktīvi darbojas kopā ar citiem sabiedrības locekļiem. Ja man būtu jāmin arī trešā teorija, kas man šķiet vistuvākā, tad es minētu Eriksona teoriju, jo nenoliedzami sabiedrībai, videi un cilvēku savstarpējām attiecībām ir liela nozīme cilvēka dzīvē. Liela nozīme mūsu dienās ir arī plašajiem masu saziņas līdzekļiem.
…