Šajā darbā tiek analizēts tūrisms Padomju Latvijā no 1980. gada līdz Latvijas neatkarības atgūšanai. Aprakstītas un vērtētas tiek ceļošanas iespējas, naktsmītņu, ēdināšanas iestāžu stāvoklis, transporta veidi un kvalitāte, gidu, ekskursiju organizatoru darba kvalitāte.
Ceļošanas iespējas
Šajā laika periodā vislielākās iespējas ceļot bija labākajiem dažādās jomās. Kā stāsta alpīnists Juris Osis intervijā „Juris Osis: Esmu komandas alpīnists”: „Toreiz bija ļoti spēcīga atlase, ja tu gribēji dabūt labu ceļazīmi uz alpīnistu nometni, bija jākārto gan teorētiski eksāmeni, gan fiziskie testi.” (Liepiņš 2006, ER). Arī Inguna Bērziņa, kas 80. gadu beigās bija kolhoza „Juglas zieds” kluba vadītāja stāsta, ka visi ekskursijās netika – tikai labākie, citus līdzi aicināja tikai tad, ja palika brīvas vietas, pēc tam, kad bija savākta grupa no labākajiem (Bērziņa 2006). Tāpat svarīgi tajā laikā bija būt komjaunietim, ja tāds nebija, tad nevarēja būt ne runas par ceļošanu. Izceļot uz ārzemēm varēja tikai ar ceļazīmi (Stauža, Dzelme 2006).…
