Senu teiksmu apvītā gleznainā Burtnieku ezera apkaimē- Matīšu pagasta Slaunes mājās kārts Vītolu dzimtas šūpulītis. Tā 1863. gada 14. ( 26.) jūlija Valmieras Ģīmja dzirnavās dzima vēlākais latviešu komponists Jāzeps Vītols.
Valmieras pilsētas apkārtne ar saviem Gaujas līčiem un romantiskie vasarnieku braucieni divzirgu kulbā no tēva dzīves vietas Jelgavas uz vectēva dzirnavām Valmierā- tādas ir Jāzepa Vītola pirmās apzinātās bērnu dienu atmiņas. Mazais, slimīgi trauslais zēns jau bērnībā kļūst par uzticamu dabas draugu.
Muzikāli apdāvinātā māte ir arī Jāzepa un vecākās māsas Agneses muzikālās attīstības rosinātāja. Viņa ierāda Jāzepam pirmos soļus Damma klavierskolā. Blakus klavierēm zēnu ieinteresē arī ērģeles. Astoņu gadu vecumā zēns tiek nodots Jelgavas ērģelnieka mūzikas dzīves vadītāja Rūdolfa Posteļa skolnieces Amālijas Linkas rokās. Vienlaicīgi ar klavierspēli Jāzeps apgūst arī vijoli un mūzikas teoriju. Jāzeps prot runāt tikai vāciski, līdz ar to vairāk pievēršas vācu tautas melodijām.
Tā Jāzepa V. garīgā izaugsme norit pilnīgi ārpus latviešu tautas nacionālās mūzikas, latviešu folkloras. …
