-
Drošas un veselīgas vides veidošana iestādē
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Darba drošas vides vispārīgs raksturojums | 4 |
| 2. | Veselīgas darba vides veidošana | 6 |
| Secinājumi | 9 | |
| Bibliogrāfiskais saraksts | 10 |
SECINĀJUMI
1. Ar drošību tiek saprasta darbinieku aizsardzība pret dažādiem veselībai un dzīvībai bīstamiem bojājumiem, kas var rasties darba vidē un darba procesā.
2. Lai veiktu darba aizsardzības pasākumus un darba vides iekšējo uzraudzību, darba devējs, pats var veikt darba aizsardzības speciālista pienākumus — ja uzņēmumā ir ne vairāk kā desmit nodarbinātie un darba devējs ir apmācīts MK noteiktajā kārtībā. Vai norīko darba aizsardzības speciālistu — ja uzņēmumā ir mazāk nekā 50, bet vairāk nekā desmit nodarbinātie.
3. Drošas darba vides radīšana uzņēmumā: samazina dažādus iespējamos finansiālos izdevumus (nelaimes gadījumi, iekārtu bojājumi, slimību kavējumi, pabalsti u.c.); samazina kadru mainību; paaugstina darba ražīgumu un darbinieku lojalitāti; ceļ uzņēmuma prestižu.
4. Pat industrializēti attīstītajām valstīm, kas saskaras ar darbaspēka novecošanu, strauji attīstošu tehnoloģiju, augošiem vides koncerniem un pārmērīgi lielu jaunās informācijas tehnoloģijas ieviešanu, ir jāpievērš liela uzmanība nepieciešamībai novērst nelaimes gadījumus darba vietās, tradicionālās arodslimības, kuras izraisa fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori, smags fiziskais darbs un ergonomiskās problēmas.
5. Strādājošo vairākums visbiežāk saskaras ar tādām modernās darba vides problēmām, kā psiholoģiskais stress, jauna tipa darba organizācija, darba kompjuterizācija, iekštelpu gaisa kvalitāte birojos.
…
Cilvēka darbu var traktēt gan kā vienu no fizioloģiskām vajadzībām, gan kā eksistēšanas nosacījumu, gan kā normatīvi atbalstītu darbību. Lai cilvēks strādātu ar atdevi, ar augstu efektivitāti un būtu gandarīts un laimīgs, ir svarīgi, lai pats darba process būtu viņam interesants, darba rezultāti kādam noderīgi, lai darbs sekmētu personības izaugsmi, nebojātu veselību un sniegtu materiālo nodrošinājumu. Bet jebkura cilvēka aktivitāte prasa enerģijas patēriņu. Ja resursi netiek pietiekami atjaunoti, cilvēka darbaspējas samazinās, darba gatavības funkcionālo stāvokli nomaina noguruma funkcionālais stāvoklis. Nogurumu izraisa darba smagums, apjoms, darba spriedze un darba vide (darba apstākļi, darba režīms un darba vietas iekārtojums). Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka, jo augstāks ir stress darba vietā, jo izdegšanas sindroma attīstības risks ir lielāks un apmierinātība ar darbu kļūst zemāka. Modernās darba dzīves straujās izmaiņas ir saistītas ar pieaugošām prasībām pēc jaunu iemaņu apgūšanas, augstāka darba ražīguma un darba kvalitātes, pielāgošanās jauniem darba veidiem, drudžainam darbam, laika ierobežojumam, psiholoģiskai pārslodzei un stresam darba vietā. Šāda situācijas attīstība prasa pievērst lielu uzmanību darba videi un darba psiholoģiskajiem apstākļiem. Lielākā daļa visas pasaules populācijas (58%) pavada vienu trešo daļu no savas pieaugušā cilvēka dzīves strādājot, tādējādi aktīvi piedaloties sevis, sabiedrības un ģimenes attīstībā un labklājībā. Darbam var būt divējāda ietekme uz cilvēka veselību - gan pozitīva, gan negatīva. Vislabākajā gadījumā darbs nodrošina ienākumus, kas nepieciešami dzīves vajadzību apmierināšanai, kā arī dod pozitīvu ietekmi uz sociālo, psiholoģisko un fizikālo veselību un labklājību. Tajā pašā laikā augsts arodveselības un drošības līmenis nodrošina augstas darba kvalitātes sasniegšanu. Neskatoties uz to, daudzās valstīs, daudzās profesijās vēl joprojām ir kaitīgi darba apstākļi vai kaitīga darba vide, kas var radīt nopietnus veselības traucējumus, tādējādi samazinot strādājošo labklājību, darba spējas un pat dzīves ilgumu. No visa augstāk minētā referāta mērķis ir izanalizēt drošas un veselīgas darba vides veidošanas principus.
