Nedomāju, ka manām interesēm ir kāda kopīga tendence. Ceļš no kāda objekta, kas var būt priekšmets, dzīva būtne vai kāda cita lieta līdz manai vērtīgo vērtību vērtībām ir vienāds. Uztverot vai saskaroties ar kaut ko no augstāk minētā, pavisam organiski par to rodas interese, kas ir kā stikla prizma, tikai darbojas nevis kā šo lietu izkliedētāja, bet savācēja, respektīvi, līdzīgi evolūcijai, notiek dabīgā interešu atlase, izdzīvo stiprākās, tās tad arī ilgākā laika posmā kļūst par objektiem, kas man ir vērtīgi. Patiesībā, lai gan ir lietas, kas, šķiet, jau kāda ģenētiska koda formā ierakstītas cilvēku šūnu kodolā, sadaļā pie vērtībām, respektīvi, kā, piemēram, ģimene, draugi, hobiji, partneris, ir arī nestandarta lietas. Jāteic, ka esmu absolūts nestandarts ar savām, nepieklājīgi daudzajām vērtībām un interesēm un interesantajām vērtībām un vērtīgajām interesēm.
Interesants un vērtīgs, manuprāt, ir kā iemīlēšanās un mīlestība. Pēc iemīlēšanās nāk mīlestība, tāpat kā lietas kļūst vērtīgas pamazām, galvenais kā vienā tā otrā ir nezaudēt interesi.
…
