Jaunākā Kaspara Znotiņa izrāde ir sociāli neefektīgā, bet personiski tik ļoti iedarbīgā „Oblomovs”, kur viņš atveidoja vienu no Oblomova pseido draugiem – Terentjevu. Viņš ir izveidots kā ļoti vitāls, enerģisks un nekaunīgs tēls, pilnīga galējība monotonajam Gundara Āboliņa varonim. Asās, negaidītās pozās lokoties negaidīti ienāk telpā, radot satraukumu lēnīgajā Zahirā un nākamajā momentā tikpat pēkšņi iekrīt gultā sākot tur šaudīties un mētāties kā uguns dzelts, kā arī šo nevēlamo ciemiņu nekādi neizdodas izvadīt laukā, jo Oblomovs rezignētā mierā būtu gatavs uz visu noraudzīties, atdot naudu, ja vien viņa kalps neiejauktos. Pietiek ar dažām Terentjeva frāzēm, lai taptu skaidra šī personāža nožēlojamā dzīve un uzskatu sistēma, kas pamatos balstās priekšstatā par cilvēkiem kā slaucamām govīm.
Izvērtējot gan iepriekšminētās Kaspara Znotiņa izrādes, gan citas, piemēram, aktuālo Jago lomu Māras Ķimeles izrādē Otello, filigrāno Veršiņinu (Trīs māsas), gan veselu cilvēcisko traģikomēdijas portretu plejādi Latviešu mīlestībā, gan virtuozo večuku no Garās dzīves u.c. var izveidot daudzpusīgu un krāšņu aktiera izveidoto lomu paleti. Ar savu pedantisko rūpību, viņš katru lomu nopulē līdz augstākajam punktam, tādēļ šobrīd Kaspars Znotiņš ieņem vienu no labākā latviešu aktiera pozīciju.
…
