Telpu norobežo no cēloņa-telpiskais neiedarbojas cēloniski pat ne tur,kur šķietami būtu acīmredzams pamats atzīt,ka tāda iedarbība pastāv.
Telpa pati par sevi vienmēr ir neaktīva forma.
Svarīgi telpai un laikam ir apriorija-pastāv pirms mūsu esamības un aposteorija-pieredzē iegūtais
Bezgalīgā tīrā telpā ir tīra abstrakcija un vispār nav pieejama vērojumam.
Zimmels saka,ka arī ģeogrāfiskais lielums,tuvums un distance strap cilv.nedarbojas paši par sevi.Neskatoties uz šiem apstākļiem,lietu un norišu telpiskās nozīmes akcentējums nav nepamatojams.
Ja kāds noteikts personu skaits dzīvo līdzās izolēti noteiktas telpas robežās,tad katrs ar savu būtisko substanci un darbību aizņem noteiktu vietu,un starp viņu un nākošo vietu ir nepiepildīta telpa, praktiski sakpt:nekas.Tajā mirklī,kad šī pers.stājas mijiedarbībā,telpa starp viņām izrādās piepildīta un padzīvota.
Attieksme pret telpu tikai no vienas puses ir nosacījums,bet no otras puses,telpa ir cilvēsisko attiecību simbols. Starp sociālajiem slāņiem valda neaptika,tomēr no ētiskās puses augstākie slāņi aizstāv zemākos slāņos gan juridiski,gan dzīvē kā realitātē.
Telpas sadalījums būtiski ietekmē mijiedarbi.Telpas kvalitāti rada cilv.mentalitāti. Mijiedarbībā ir ļoti liela nozīme zināt tiesību robežas.…
