Dzejoļu krājums „Caurvējš” ir izdots 1975. gadā.
Tas ir laiks, kad sabiedrībā raksturīga pastiprināta interese par dzeju, kultūru, arī par latviskajām vērtībām un to saglabāšanu, taču varas ietekme padara šīs lietas neīstas, samākslotas, jo attieksme ir izteikti neitrāla, pat noliedzoša.
Saka, ka šis esot visdrūmākais I. Ziedoņa dzejoļu krājums.
Dzejnieks krājuma tapšanas laiku raksturo šādi: ”..ir tikai riebīga caurvēja sajūta. No kuras varbūt var glābt tikai kaut kas balts, balti mani bāleliņi (iz tautasdziesmas), balta Saule (iz Raiņa), Baltais tēvs un Piena māte. Mūs vēl var glābt svētas lietas. Jādaudzina, jāceļ ārā, jānes augšā…”
Motīvi
Liela motīvu daudzveidība
Krājumā jūtama šaubu un pesimisma klātbūtne
Dzejai raksturīgi pretstatu tēli:
“Tumsa nāk. Un tumsa aprīs
Mani kā gaismas kvantu.”
Krājumā aktuāls tautas kopības motīvs, jo krājums tapis laikā, kad latviešu tautai bija sarežģīti nepazaudēt savu identitāti:
“Ver savu pirkstu
Caur manu pirkstu,
Liec manu galvu
Sev pagalvī.
Liekam bāliņi
Zemi kopā,
Tev tava Dagda,
Man Dundadziņa.”…
