Secinājumi
1. Mantojuma tiesības mūsdienu Latvijā ir aktualizējušās līdz ar neatkarības atgūšanu. Lai arī PSRS laikā kaut arī ierobežots, tomēr privātīpašums pastāvēja, bet mantošanas tiesības tolaik nebija aktuāla tēma, un tika atstātas novārtā. To pierāda tas, ka, līdz ar neatkarības atgūšanu tika aktualizēts un papildināts 1937. gada Civillikums, nevis PSRS likumdošanas akti, kuri varētu būt aktuālāki kaut vai izdošanas gadu ziņā.
2. Mantojuma tiesības Latvijā regulē Civillikums. Tas ir visapjomīgākais Latvijas Republikas likums. Tāds tas bija izdošanas gadā, un tāds tas palicis arī šodien. Tas sastāv no četrām daļām:
1. Ģimenes tiesības;
2. Mantojuma tiesības;
3. Lietu tiesības;
4. Saistību tiesības;
Likuma papildināšana mūsdienās prasījusi ilgu laiku, jo ilgajā okupācijas laikā daudzām tiesībām netika pievērsta īpaša uzmanība.
3. Civillikums ir likums, kurš reāli darbojas un arī tiek ievērots. Salīdzinot, Valsts valodas likums, tikai daļēji darbojas un daļēji tiek ievērots.
4. Civillikums garantē cilvēkiem rīcības brīvību attiecībā uz savas mantas sadali un novērtēšanu, tomēr ir normas, kas gan likumiski, gan cilvēciski ir jāievēro, piemēram, neatraidāmo mantinieku tiesības.
…
Izdzirdot vārdu „mantojums”, neviļus nāk prātā leģendārā latviešu filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, kur par Mirtas tantes mantojumu (precīzāk – par automašīnu) cīnījās divas amizantas ģimenes. Un tā arī ir – lielākajai daļai cilvēku mantojums pirmkārt asociējas ar mantu – kustamu vai nekustamu īpašumu, ko mēs mantojam no saviem vecākiem, vai atstājam saviem bērniem. Tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka iegūt mantojumu nozīmē kļūt turīgākam, jo gaidīti vai negaidīti mantinieka īpašumā nonāk mirušā radinieka īpašumi – kā nekustamais – māja, zeme, meži, tā arī kustamais – transportlīdzekļi, vērtslietas, gleznas, naudas uzkrājumi, autortiesības, uzņēmuma kapitāla daļas u.tml. Tomēr mūsdienās mantojums var sagādāt arī nepatīkamus pārsteigumus – līdz ar mantojuma atstājēja mantu paliks arī visas viņa saistības – gan ņemtie kredīti, gan izsniegtie galvojumi un citas parādsaistības, kas radušās, aizgājējam dzīves laikā parakstot vai izdodot atbilstošus dokumentus (līgumus, vekseļus u.c.)
