Homo habilis pārtikā izmantoja plēsīgo dzīvnieku nomedīto gaļu.
Galvenā iztikas sastāvdaļa bija savāktie ēdamie augi un augļi.
Pirmās liecības par kolektīvajām medībām tiek saistītas ar “stāvus staigājošo cilvēku”.
Kolektīvajās medībās darbojas princips – iedzīt strupceļā.
Cilvēki savas apmetnes veidoja dzīvnieku baru sezonālo migrācijas ceļu tuvumā. Tādējādi ledus laikmetā cilvēki ir vairāk atkarīgi no medībām, nevis no augu vākšanas, jo augus ievākt var tikai dažus mēnešus gadā.
Klimata izmaiņas rada būtiskas pārmaiņas iztikas sagādes veidā.
Stepju vietā – meži ->pazūd lielie dzīvnieku bari.
Kolektīvās medības nomaina individuālās medības. (loki un bultas).
Apmēram pirms 15 000 – 12 000 gadu cilvēks pieradina suni.
Mazinoties dzīvnieku skaitam, pieaug barības augu vākšanas nozīme cilvēku uzturā.
Nozīmīgu vietu sāk ieņemt zveja – makšķerāķi, tīkli, murdi un zivju žebērkļi.
Atlantijas okeāna Eiropas piekrastē – ēd austeres, ziemeļos mednieki sāk specializēties roņu medībās.
Cilvēki praktizē mobilu dzīvesveidu. …
