Antīkās filozofijas vēstures pirmais posms ir datēts ar 6. līdz 5. gadsimta 1. pusi pirms mūsu ēras. Tas saukts par pirmssokrātisko jeb natūrfilozofiskās un kosmoloģiskās (kosmoloģija – mācība par Visuma uzbūvi un rašanos un iznīkšanu) problemātikas periodu. Tajā iekļaujas tādas filozofiskās skolas kā Milēta, kuru pārstāv Taless, Anaksimens un Anaksimandrs, Elejas skola ar Ksenofanu, Zenonu, Melisu un Parmenīdu, pitagorisms (pitagorieši), kā arī filozofi – Dēmokrits, Empedokls un Anaksagors, un Hērakleits – , par kuriem arī tiks runāts šajā referātā.
Šāds temats tika izvēlēts tādēļ, jo ir būtiski noskaidrot filozofijas kā zinātnes izcelšanās saknes un sākotnējo attīstību, kas arī būtībā risinājās pirmssokrātiskajā periodā. …
