ASAI grupā izdala:
Stinguma krampjus ( tetanus)
Sibīrijas mēri (anthrax)
Brūču difterija
Trakumsērga (lyssa)
Ķirurģiskajās klīnikās jāsastopas galvenokārt ar stinguma krampjiem
Stinguma krampji (tetanus)
Izraisa anaeroba sporogēna nūjiņa Clostridium tetani
Cl.tetani kā saprofīts mīt cilvēka un daudzu dzīvnieku zarnās. Ar fekālijām tetānnūjiņas nonāk augsnē, kur var ilgstoši saglabāties. Ar putekļu starpniecību tās nokļūst uz cilvēka ādas, apģērba un apkārtnes priekšmetiem. Tādējādi pat sīkākie ievainojumi un ādas nobrāzumi saistīti ar inficēšanās risku.
Inkubācijas periods 4 – 14 dienas, arī vēlīni 1 – 5 mēneši. Jo īsāks inkubācijas periods, jo smagāka klīniskā aina.
Klīniskā aina
Slimība sākas pēkšņi.
Krampji košanas un sejas muskuļos, sprandas stīvums.
Slimnieks nevar atvērt muti, jo žokļus savelk toniski krampji – TRIZMS.
Krampju dēļ var rasties īpatnēja ķermeņa poza ->
Ķermenis ir izliekts lokā. Tādu ķermeņa stāvokli sauc par o p i s o t o n u s u.
Savelkas arī sejas mīmikas muskulatūra, izveidojot savādu sastingušu smaidu – risus sardonicus.
Pierē un vaigos veidojas dziļas grumbas – facies tetanica.
…
