1. Apgaismības laikmets Eiropā radās 18. gadsimtā, attīstoties un pilnveidojoties tas ievērojami ietekmēja tā laika izglītotos ļaudis, tādēļ cilvēki sāka interesēties un meklēt atbildes uz dažādiem eksistenciāliem, sabiedrības un pasaules attīstības jautājumiem; zināšanas strauji ieņēma vienu no nozīmīgākajām lomām cilvēku vērtību skalā.
2. Apgaismības laikmetā, pastiprinoties cilvēku interesei izglītoties, uzlabot savas prāta spējas, strauji attīstās tādas nozares kā matemātika, filozofija, dabaszinātnes, tiesības, starptautiskās attiecības. Tiek veikti neskaitāmi daudz jaunu izgudrojumu un atklājumu, piemēram, Kārls Linnejs izstrādā augu un dzīvnieku sistemātikas pamatus; A. L. Lavuazjē liek pamatus zinātniskajai ķīmijai;
3. Apgaismības laikmetā radies arī tāds mūsdienām svarīgs zinātnes sasniegums kā "Enciklopēdija jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošā vārdnīca", ko veidojuši D. Didro, Ž. L. Dalambērs, A. Ž. de Grua de Malva u.c. Enciklopēdijā plaši tika aprakstīti jaunumi par ekonomiku, tirdzniecību un citām zinātnes nozarēm.
4. Apgaismības laikmeta raksturīga iezīme bija deisms, kas skaidrojams kā dievs-daba, daba-dievs. 18. gadsimtā tas nozīmēja ļoti lielu brīvdomību, cīnījās pret reliģisko fanātismu. Apgaismības laikmetā tas palīdzēja zinātnei un filozofijai atbrīvoties no baznīcas aizbildniecības. …
