-
Umberto Eko romāna "Rozes vārds" poststrukturālā analīze
Sestā leksija ir saistīta ar romāna septīto dienu, tā ir romāna pēdējā nodaļa.
Leksijā ir minēts spogulis, kas ir patiesības, pašizziņas, šķīstības un pareģošanas simbols. Tas saistās galvenokārt ar pozitīvām emocijām, jo atklāj arī gaismu. Spogulis ir būtības atklājējs, kurā cilvēks redz savu atspulgu. Taču spoguli var skatīt arī negatīvā aspektā – spogulis ir arī skaistuma un lepnības simbols. Ir arī uzskats, ka spogulis ir enerģijas uzkrājējs – gan negatīvās, gan pozitīvās. Spogulis asociējas arī ar maģiju un pareģošanu, jo parasti spoguļos ir iespēja ieraudzīt mirušos. Uguns saistās ar karstumu, gaismu, drošību, bet arī ar spēku un postu, jo uguns pēc sevis neko neatstāj, tas nešķir labās lietas no sliktām, bet savā ceļā iznīcina pilnīgi visu. Uguns saistās arī ar cilvēku, jo cilvēka dzīvē ugunij bija svarīga loma, līdz ar to uguni bieži vien dievišķo, taču uguns var gan dod dzīvību, gan arī to laupīt. Ugunsgrēks savukārt saistās ar kaut kā jauna sākumu, pārmaiņām. Uguns saistās arī ar attīrīšanos, jo agrākajos laikos raganas dedzināja uz sārta. Mūsdienās uguns saistās arī ar vulkānu spēku, arī ar olimpiskajām spēlēm – mūžīgo uguni. Uguns ir arī kaisle. Mūsdienās pastāv arī mākslīgā uguns – elektrība, kurā šī parādība ir zaudējusi savu sakrālo būtību un tiek uzskatīta par ikdienišķu lietu. Pie simboliskā koda ir arī binārās opozīcijas – Dievs <-> Velns, jaunais <-> vecais. Dievs saistās ar profāno, acīm neredzamo, svēto. Dievs ir bargs, arī taisnīgs, taču tā īpašības tik stiprinātas ar viņa pretstatu velnu, kurš savukārt saistās ar melno, ellišķo, dēmonisko. No velna parasti baidās, bet bieži literatūrā, īpaši, pasakās velns saistās ar ironiju, jo viņš ir arī naivais un lētticīgais tēls. Velns saistās arī ar melno krāsu, jo parasti tas tiek zīmēts un attēlots tumšos toņos, visbiežāk, tieši melnā – velns nav tik melns kā to mālē. Par velnu bieži vien sauc arī cilvēkus, kuri ir ļauni. Leksijā ir minēta Aristoteļa „Poētikas” II daļa, leksijā tā ir kodēta ar kultūras kodu. Aristoteļa poētika saistās ar koncentrētu un plašu teorijas izklāstu par traģēdiju un drāmu, bet poētikas II daļa ir nozaudēta, līdz ar to tā saistās ar noslēpumu, jo nav iespējas to izlasīt.
…
Umberto Eko romāns „Rozes vārds” ir plašs un apjomīgs darbs, darbība notiek septiņās dienās, līdz ar to romānu analizējot pēc poststrukturālās analīzes, tas tika sadalīts leksijās atbilstoši katrai diena, proti, viena diena ir viena leksija. Romānā ir izmantoti visi 5 poststrukturālās analīzes kodi. Pirmā leksija ir romāna virsraksts Rozes vārds , kurā izmantots sēmiskais kods, jo katrs no šī nosaukumu elementiem nes sevī konkrētu jēgu un var būt uztverts dažādi. Piemēram, roze asociējas ar smaržu, skaistumu, tajā pašā laikā arī rodas pretstats, jo tajā blakus skaistumam ir arī neaizskaramība, jo rozes parasti ir rotātas ar ērkšķiem. Rozes simbolizē arī mīlestību un kaislību, auglību. Saistās ar sievišķo, jo parasti rozes tiek dāvinātas sievietēm. Kristietībā asinssārta ērkšķaina roze bija skaudrs Kristus ciešanu un cilvēkmīlestības simbols. Sarkana roze parasti saistās ar asinīm un nāvi, bet balta roze ar šķīstību un nevainību.