Secinājumi
Ņemot vērā neatrisināta konflikta izrietošās sekas, (bezmiegs, depresija, aiziešana no darba, morāla nespēja strādāt, sliktas attiecības ar kolēģiem, u.c.) noteikti visprātīgāk būtu to risināt. Ir jāiemācās rast prieku konfliktu risināšanā, uzsver Dž. Kolrīzers. Daudzus cilvēkus, kam konflikts asociējas ar cīņu, agresiju, niknumu, bailēm, šī ideja šokē, taču konlikts jāuztver kā izaicinājums un iespēja, enerģija un kreativiāte, līdz ar to - kaut kas pozitīvs. Konflikts organizācijā var būt arī produktīvs. Izvairīšanās no konflikta ir viens no tipiskākajiem veidiem, kā kļūt par situācijas ķīlnieku.
Gadās, ka cilvēki cenšas atrast iemeslus, lai izvairītos no konflikta celšanas atklātībā un par katru cenu nosargātu harmoniju (kas var būt tikai šķietama). Bieži šīs izvairīšanās pamatā ir bailes, ka konfrontācija novedīs pie saspīlējuma pastiprināšanās. Atstāt konfliktu "zem galda", t.i., neizrunātu, ir tas pats, kas atstāt zem galda nomakšķerētu zivi, kuru negribas tīrīt, - pēc laika tā sāks pūt un smirdēt. Tādā veidā konflikts neizzudīs, bet var samilzt vēl vairāk.
Neviens nav teicis, ka šis process ir vai varētu būt viegls, bet kurš gan zem galda ir ar mieru turēt sapuvušu zivi?
…
