Uzņēmējdarbības veidi Latvijā

Ievads


Katru gadu tūkstoši cilvēku nolemj uzsākt savu biznesu. Lielākā daļu cilvēku par sava biznesa uzsākšanas galveno pozitīvo momentu atzīst neatkarību, ko sniedz iespēja būt pašam savam priekšniekam un iegūt dzīvi, kādu esi vēlējies. Jebkurš bizness sākas ar ideju. Ja idejas nav, nav arī biznesa. Tādēļ veiksmīgs bizness ir jāveido uz labas idejas pamata. Uzņēmējdarbība ir saimnieciska darbība - ražošana vai pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs ar noteiktu mērķi - parasti peļņas gūšanu. Latvijas likumdošanā uzņēmējdarbības vietā oficiāli tiek lietots termins - komercdarbība, bet uzņēmēja vietā - komersants. Uzņēmējdarbības veikšanai uzņēmēji veido uzņēmumus kā organizatoriski saimnieciskas vienības. Ja bizness netiek uzsākts patiešām labu iemeslu dēļ, tad cilvēka sirds tur nebūs, un iespējams, ka bizness nebūs sekmīgs.
Uzsākot uzņēmējdarbību, jebkuram uzņēmējam rodas jautājums, kāda veida uzņēmums viņam būtu vispiemērotākais, tāpēc ir jāizvēlas viena no uzņēmējdarbības formām, bet izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem: pieejamajiem resursiem, uzņēmējdarbības veida, dibinātāju skaita, esošās likumdošanas u.c.
Uzņēmējdarbības formas izvēle ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kas komersantam jārisina, veidojot jaunu uzņēmumu, tāpēc referāta mērķis ir iepazīties ar uzņēmējdarbību formu raksturītgākajām pazīmēm un sīkāk izpētīt vienu no uzņēmējdarbības formām.
Lai sasniegtu mērķi, ir nepieciešams izstrādāt uzdevumus tā sasniegšnai, kas nozīmē aplūkot literatūru par uzņēmējdarbību, likumus un noteikumus, kas attiecas uz katru uzņēmējdarbības veidu, analizēt un apkopot informāciju un faktus par vienu no uzņēmējdarbības veidiem Latvijā – akciju sabiedrību.


Komerclikums stājās spēkā 2002.gada 01.janvārī (grozījumi ir spēkā 2002.gada 15.martā un 2004.gada 21.maijā). Tā galvenā nozīme: tas sakārtos daudzveidīgās uzņēmējdarbības formas Latvijā, piemērojot tās uzņēmējdarbības dinamiskajam raksturam; precizēs uzņēmuma vadītāja atbildību; izveidos stabilāku kreditoru un mazākumakcionāru aizsardzības sistēmu uzņēmējdarbībā; tiks vienkāršota uzņēmumu dibināšanas kārtība; vienlaikus nozīmi pakāpeniski zaudēs vairāki novecojuši, ar uzņēmējdarbības regulāciju saistīti likumi. Jaunais likums saskaņots arī ar Eiropas Savienības direktīvām un kopumā nodrošinās mūsdienīgas uzņēmējdarbības vides likumdošanas pamatu. Likums nosaka, kas ir komersants (komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona – individuālais komersants un kas ir komercsabiedrība – personālsabiedrība un kapitālsabiedrība. Atrunāta komersanta un komercsabiedrības ierakstīšanas kārtība komercreģistrā. Visi komersantu veidi, to darbības reglamentācija. Visas jaunas firmas un reorganizācijas var reģistrēt tikai saskaņā ar Komerclikuma prāsībām.

…