dzimis 1936. gada 5. novembrī
ir latviešu dzejnieks, žurnālists, literatūrkritiķis, tulkotājs.
Dzimis Rīgā, bet bērnību pavadījis netālu no Bauskas.
No 1954. līdz 1956. gadam studējis Latvijas Valsts universitātē Vēstures un filoloģijas fak. Pēc tam iestājās literatūras institūtā Maskavā, kuru absolvēja 1961.g.
1961. gadā strādājis žurnālā „Padomju Latvijas Sieviete” un laikrakstā „Literatūra un Māksla” pat lit. līdzstrādnieku.
1962. gadā tika apsūdzēts par pretpadomju propagandu un par to notiesāts uz 7 gadiem Mordovijas lēģeros.
Savu pirmo dzejas krājumu viņš varēja publicēt tikai 1978. gadā.
1989. gada 6. jūnijā viņš tika reabilitēts.
1995. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.
Viņa darbi ir tulkoti zviedru, ukraiņu, armēņu, lietuviešu, angļu, krievu, čehu, franču, turku, īslandiešu, bulgāru, poļ un citās valodās.
Pats viņš ir tulkojis literārus darbus no ukraiņu, spāņu, grieķu, lietuviešu, somu, zviedru, dāņu un poļu valodas.
2001. gadā iznāk unikāla Skujenieka sastādīta un atdzejota grāmata “Dziesma, ej viegli pa manu sirdi”, kurā sakopoti paraugi no visu Eiropas tautu 20. gadsimta dzejas oriģinālvalodā un Skujenieka atdzejojumā.
Saņēmis A. Upīša prēmiju (1987),
Jātvingu dzejas prēmiju (Lietuvā, 1993),
I. Franko (Ukraina, 1994).…
