Pieprasījums pēc darbaspēka ir atkarīgs no tā ražīguma, jo lielāks tas, jo lielāks pieprasījums pēc tā. Jo lielāks pieprasījums darbaspēka, jo augstāks reālās algas vidējais līmenis.
Konkurētspējas modelis sastāv no tā, ka:
• Daudzi uzņēmumi konkurē savā starpā, izņemot specifisko darbu veicēji.
• Daudz vienlīdzīga darba veicēji un ar vienādām prasmēm. Tātad daudz konkurentu.
• Algu nosaka tirgus līdzsvars
Konkurēt spējīga tirgus modelis izskaidro atšķirības starp darba ņēmējiem ar dažādiem izglītības līmeņiem un viņu peļņu. Reālajā pasaulē ir ļoti daudz atšķirīgu izglītības un apmācību veidu. Kas arī nosaka tirgus modelī, kurā paveras divas variācijas darbaspēkam: kvalificēts un nekvalificēts. Arī šajā tirgū darbojas likums, ka, jo lielāki ir ieņēmumi pie mazāka darba, jo lielāks pieprasījums pēc šāda darba.
Šādu situāciju spēj nodrošināt kvalificēts darbaspēks, jo kvalificētie var veikt dažādus uzdevumus, kurus nekvalificētie veic slikti, vai nespēj veikt vispār.
1.Attēls rāda pieprasījuma līknes kvalificētam un nekvalificētam darbaspēkam. Kur redzams, ka jebkurā nodarbinātības līmenī, uzņēmumi ir gatavi maksāt augstāku samaksu kvalificētiem strādniekiem. Plaisa starp minimāla ieņēmuma produktu, dod skaitu ar kvalificētiem un nekvalificētiem darbiniekiem. Šī starpība ir minimālā produkta ieņēmums no kvalifikācijas, un attēlā apzīmēta ar A. C ir kvalificēts darbaspēks, bet D nekvalificēts.
…
Nodarbinātība- 6. un 7. lekcijas tēmas Darba algas ekonomiskais saturs saskaras es viedokļu dažādību. Vispirms ir jārunā par darbaspēku vai darbaspējām, kas piemīt darba ņēmējam. Bet darbs ir darbaspēka patērēšanas process. Tāpēc prece var būt vai nu darbaspēks vai arī darba rezultāts. Bet darba alga nav darbaspēka kā preces cena, bet gan nomas maksa. Tātad darba alga ir maksa par pakalpojumu. Tādejādi, neatkarīgi no viedokļiem, darba alga ir ienākums, ko saņem darbaspēka īpašnieks, izmantojot savu darbaspējas. Tā kā katram darbaspēka tirgus segmentam zināmā laika posmā ir savas īpatnības: pieprasījuma un piedāvājuma samērs, laika patēriņš un izmaksas kvalifikācijas iegūšanai, darba devēja iespējas un darba ņēmēju konkurence, tad visam tam ir sava cena jeb noteiks darba algas līmenis. Tomēr galvenais faktors, no kura rodas pārējie ir darbaspēka pieprasījums. Tāpēc faktori, kas nosaka darba līmeni ir: • Pieprasījums pēc preču un pakalpojumu ražojošā darbaspēka. • Darba ražīgums un intensitāte, kā arī darba dienas ilgums • Specifiska darba veicēja nepieciešamība • Darbinieka kvalifikācija • Darba algas lielums un citi ar darbinieku saistītie izdevumi • Monopsons- Pieprasījums pēc darbinieka vietā, kur uzņēmums ir vienīgai darba devējs.
