Vārds “narkotika” radies no grieķu valodas vārda “narkaw” – izraisīt nejūtību, sastingšanu.
Par narkotikām pieņemts saukt dabiskā vai sintētiskā ceļā iegūtas vielas, kuras var izmainīt organisma normālas funkcijas un, lietojot sistemātiski, noved pie psiholoģiskas vai fiziskas atkarības.
Tomēr narkomāni šajās vielās meklē citas izjūtas – vispirms jau, psiholoģijas terminos runājot, izmainītu apziņas stāvokli. Ir narkotikas , kas neizraisa šādu stāvokli, bet uz kādu laiku dod mundruma sajūtu, jautrību, dzīves jēgas un piepildītības izjūtu. Citi narkotiku veidi , tieši pretēji – izsauc “atslēgšanos” no realitātes, apdullumu. Pēdējās minētās vielas ir tuvākas vēsturiskajai narkotiku nozīmei. Patiesībā narkotiku lietošana cilvēcei zināma jau tūkstoš gadu. Ir zināms, ka dažādi augi un mākslīgās izcelsmes preparāti tika lietoti jau vissenākajās ciltīs, reliģijā un medicīnā.…
