-
Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots
2. Livonijas hronikas par Turaidas valdnieku Kaupo.
Uzziņa par Kaupo, izmantojot hroniku komentārus vai citus informācijas avotus.
Kaupo (miris 1217) bija lībiešu valdnieks Turaidā, Indriķa hronikā pielīdzināts karaļiem. Kaupo rīcībā bija daļa Gaujas lībiešu zemju, karadraudze un dažas pilis Turaidā un Krimuldā. Uzskata, ka Kaupo ir pirmais, kas Turaidā kristījies un ka kristoties viņš ieguvis vārdu Jēkabs - Kaupo. Ir izteikts pieņēmums, ka Kaupo vārds varētu būt saistāms ar igauņu „kupjas”, „kubjas”, kas nozīmē „vagars”, „stārsts”. 1203. gadā Kaupo kopā ar bīskapu Albertu devās uz Romu pie pāvesta Innocenta III, viņu pavadīja Daugavgrīvas abats Teoderhijs. Kaupo tiek minēts daudzu krustnešu un to sabiedroto militāro akciju dalībnieku vidū. Kad Kaupo atgriezās no Romas un Vācijas 1204. gadā, viņš palika uzticīgs kristiānismam un vācu varai. Tas radīja traģisku konfliktu ar paša tautas brāļiem vai atkritējiem no jaunās ticības. 1206. gadā līvu sacelšanās laikā Turaidas līvi padzina Kaupo, jo viņš bija krustnešu sabiedrotais, un nopostīja viņa īpašumus, abas Kaupo pilis. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēka uzbrukumu Turaidas pilij. Kad 1207. gadā Lību dalīja starp bīskapu un zobenbrāļu ordeni, Kaupo novadu, kas bija tagadējās Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā, ieguva bīskaps. Šis vadonis vispār kā vācu sabiedrotais piedalījās visos karos ar igauņiem un ne tikai. Katra hronika min savu versiju, kā mira Kaupo un kur viņš ir apglabāts, taču par pareizu tiek uzskatīts, ka Kaupo mira Igaunijā, Vilandes kaujā.
…
Kaupo bijis Turaidas novada lībiešu vecākais. Bija ietekmīgs un bagāts Turaidas valdnieks, kurš sākumā bija drošsirdīgs un tikumīgs pagāns - „Kāds pagāns drošsirdīgs un reizē tikumīgs [..] dienas tur vadīja. Tas varens bij, tam daudz bij radu, tas kļuva bagātāks ik gadu” (Atskaņu hronika, 259-264). Neskatoties uz to, ka Kaupo bija pagānu tautas valdnieks un ka arī visi viņa radi un draugi bija pagāni, viņš tomēr pieņēma kristietību, aicinot to darīt arī citiem. Tautai gan nepatika tas, ka Līvzemē ienāk kristietība, taču daudzi tomēr sekoja Kaupo aicinājumam un pievērsās tai – „Bet pagāni ar skatu šķību raudzījās, kad kristietību ar draugiem Kaupo pieņēma” (Atskaņu hronika, 279-281). Vēlāk Kaupo devās uz Romu pie pāvesta Innocenta III, kur tika ar prieku sagaidīts - „Teoderihs aizveda Kaupo uz Romu un stādīja priekšā pāvestam. Pāvests viņu uzņēma ļoti laipni, [..]” (Indriķa hronika VII; 3), „Uz Romu līdz ar Meinardu jaunkristītais Kaupo brauca” (Atskaņu hronika, 310-311)...
